Par sportu, mācībām, disciplīnu, gribasspēku un rezultātiem!
Vārds, uzvārds: Deivids Kursītis
Mācās RTV 10.klasē
Hokeju!
10 gadus.
Nē, citas izvēles nebija, jo treniņi bija 5x nedēļā un domāt par kaut ko citu , nebija laika. Kaut gan atmest ar roku hokejam gribēju vairākas reizes.
Mans nozīmīgākais sasniegums ir tas, ka spēlēju Šveicē un tagad gatavojos startēt Šveices U-20 elit Ambri komandā.
Protams, ka dzīvē gribētu nokļūt kādā izlases komandā un piedalīties olimpiskajās spēlēs.
Treniņi notiek katru dienu. Dažreiz pat 2x dienā. Sestdienās vai svētdienās – spēles.
Sports disciplinē. Mācībām vairāk pievēršos brīvdienās, ja nav spēļu, bet nav viegli, jo gribas arī atpūsties. Šveicē arī mācos skolā, jo nedrīkst spēlēt Šveices hokeju 16 gadīgs jaunietis, ja nemācies skolā. Mācības man notiek itāļu valodā.
Visgrūtākais ir tad, ja tev nepaveicas spēlē. Ne vienmēr var gūt vārtus, vai iedot rezultatīvu piespēli. Ir labas dienas un - sliktas. Emocionāli pārdzīvot - ir visgrūtāk. Hokejs ir komandas spēle.
Īpašu rituālu nav, bet tajā dienā cenšos labi izgulēties.
Manas medaļas un kausi glabājas manā istabā. Tiem ir atvēlēta īpaša vieta.
Kad netrenējos, tad parasti izmantoju savu velosipēdu, lai kaut kur aizbrauktu, eju uz baseinu, vai arī eju uz halli, lai pamētātu ripas.
Jā, man ir savi favorīti. Tie ir – Ovečkins un K. Makdeivids.
Tā ir neatlaidība un gribasspēks.
…… Hokeja karjera ir grūti ejams ceļš. Tas ir smags darbs gan vecākiem, gan pašam. Tas ir darbs pašam ar sevi. Pašdisciplīna un gribasspēks. Galvenais - ticēt sev un saviem spēkiem.