Ar Edgaru tiekamies pēc tam, kad viņš tikko atgriezies no starptautiskas konferences, kas norisinājās Kolumbijas pilsētā Monterijā, Pontifikālā Bolivāra universitātē. Tur viņš prezentējis projekta pirmos rezultātus un Rīgas Tālmācības vidusskolas pieredzi aprites ekonomikas mācīšanā.
Kā stāsta Edgars, Eiropas Komisijas finansētā projekta izstrādē piedalās piecas valstis: Itālija, Serbija, Spānija, Vācija un Latvija. “Tas, ko visi kopā vēlamies sasniegt, ir aprites ekonomikas jautājumu integrēšana un veiksmīga iekļaušana eksaktajos jeb STEM (no angļu val. – science, technology, engineering, mathematics) mācību priekšmetos skolās. Ja skatāmies uz Latviju, aprites ekonomikas principi tiek mācīti sociālajās zinātnēs, taču tas ir ļoti sarežģīts izvēles kurss, kuru izvēlas apgūt neliela daļa skolēnu. Vispārējā programmā pamatkursa izpratnē, kā tas būtu nepieciešams, aprites ekonomika Latvijas skolās patlaban netiek mācīta. Turklāt nedz Austrumeiropā, nedz mūsu valstī par to līdz šim nav pat nopietni diskutēts.”
Augstskola ienāk skolā
Vienīgā Latvijas skola, kuru šajā ziņā var uzskatīt par unikālu, ir Rīgas Tālmācības vidusskola – gan pateicoties tās vēlmei attīstīties, gan pašam Edgaram. Pirms dažiem gadiem skola viņu uzaicinājusi strādāt par pedagogu, lai palīdzētu audzēkņiem intensīvāk apgūt ilgtspējas un aprites ekonomikas tēmas. Tā Edgars, būdams arī Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, augstskolas pieredzi ienesis vidusskolā. “Viss sākās ar to, ka mācību materiālus, kas bija veidoti augstskolai, pielāgoju skolas vajadzībām, atbilstoši standartiem. Tā tie kļuva plašāki un pieejamāki. Cik man zināms, nevienā citā skolā nav pieejami tik augsta līmeņa materiāli, turklāt digitāli – veidoti speciāli tālmācībai,” skaidro Edgars.
Tādējādi Rīgas Tālmācības vidusskolai ir ļoti svarīga loma arī Eiropas projektā, pie kura patlaban strādā Edgars, jo aprites ekonomika jau tagad tiek integrēta šīs mācību iestādes STEM priekšmetos. “Skolas pārstāvji ir aktīvi iesaistījušies jaunās metodoloģijas izstrādes pirmajā posmā, diskutējot fokusgrupās un daloties ar savu pieredzi aprites ekonomikas mācīšanā. Gan skolotāji, gan audzēkņi piedalīsies arī turpmākajos projekta posmos, kas saistīti ar mācību metodoloģijas ieviešanu un īstenošanu.”
Kādēļ aprites ekonomikas apguve ir tik svarīga?
“Jo ir būtiski iet līdzi laikam un veicināt jauniešu izpratni par aktualitātēm. Patlaban mācību saturs skolās kopumā netiek tam līdzi,” skaidro Edgars. “Ja kādreiz pasaulē eksistēja lineārās ekonomikas modelis (saražo-patērē-izmet), mūsdienās pieeja ir stipri mainījusies. Labklājība un iedzīvotāju skaits pasaulē pieauga, sākām tērēt aizvien vairāk, un lineārās ekonomikas modelis vairs nebija dzīvotspējīgs. Tāpēc ANO, Eiropas Savienības un daudzas citas attīstītās valstis pieņēma aprites ekonomikas modeli, kas paredz resursu nepārtrauktu apriti. Neko nemetam ārā, bet laižam nemitīgā apgrozībā un cenšamies pēc iespējas mazāk izmantot resursus, kas ir dabā. Balstoties uz zinātni, varam pārstrādāt un iegūt resursus no jebkā. Ja nojaucam māju, varam pārstrādāt būvgružus un iegūt jaunus materiālus. No pelniem varam ražot betona masu, no pārstrādātām pudelēm vai riepām – veidot asfaltu. Tāpat arvien aktuālāka kļūst dalīšanās ekonomika – vai mums tiešām nepieciešama personīgā automašīna vai varam izmantot koplietošanas auto? Parādās arī citas modernas tendences, piemēram, lietu bibliotēka. Tas nozīmē aizņemties urbi vai kādu citu instrumentu, lai to nevajadzētu pirkt. Citiem vārdiem, runa ir par saprātīgu resursu patēriņu, kas līdz ar klimata pārmaiņām kļūst arvien aktuālāks un ko gribam mācīt nākamajām paaudzēm.”
No idejas līdz metodoloģijas ieviešanai
Starptautiskā projekta iniciatīva par aprites ekonomikas integrēšanu skolu mācību programmās nākusi no Portugāles, bet, pateicoties piecu valstu, tostarp Latvijas ekspertu darbam, šī mācību metodoloģija jau drīzā nākotnē varētu būt pieejama izglītības iestādēs visā Eiropas Savienībā.
“Projekta pirmajā fāzē Latvijā līdz šim ir notikušas divas fokusgrupas jeb diskusijas – viena ar izglītības nozares ekspertiem, bet otra – ar aprites ekonomikas jomas pārstāvjiem, uzņēmumiem, kas šajā nozarē darbojas. Katrs projekta partneris to pašu ir darījis savā valstī,” par projekta norisi stāsta Edgars.
“Fokusgrupu eksperti ir atzinuši, ka šāda mācību metodoloģija būtu ļoti labs veids, kā veicināt sabiedrības izpratni par aprites ekonomikas jautājumiem. Un galvenais, ka aprites ekonomikas integrēšanai skolu mācību priekšmetos viņi nesaskata būtiskus šķēršļus. Pozitīvi, ka mēs jau esam runājuši par vairākām iekļaušanas metodēm un apsprieduši dažādus uzdevumus. Piemēram, fizikā tie varētu būt saistīti ar atkritumu sadalīšanos dabā, kad būtu jāaprēķina konkrētu atkritumu sadalīšanās laiks. Programmēšanā var sākt veidot programmas, ar kuru palīdzību radīt lietotnes, lai izglītotu sabiedrību aprites ekonomikā, u.tml.,” secinājumos dalās Edgars.
Turpretī kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem viņš min skolotāju apmācību: “Eksakto jeb STEM priekšmetu skolotājiem, līdzīgi kā lielai daļai sabiedrības, varētu būt salīdzinoši maza izpratne par aprites ekonomiku, jo tā ir sarežģīta teorija. Tādēļ izaicinājums būs apmācīt pedagogus, kuri vienlīdz labi orientētos gan aprites ekonomikas jautājumos, gan savā STEM priekšmetā. Projekta mērķis ir, lai gala rezultātā mēs varētu izglītot gan skolotājus, gan skolēnus vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Taču galvenie ieguvēji, protams, būs skolēni. Skolotāji ir kā ļoti svarīgs “tilts” uz šīm zināšanām.”
Uz priekšu ar virzītājspēku
Un te nu Edgars vēlreiz uzsver Rīgas Tālmācības vidusskolas lomu: “Ir tiešām būtiski, ka ir mācību iestādes, kas vērstas uz inovācijām un atvērtas šādiem eksperimentiem. Tas ir pamatīgs izglītības virzītājspēks. Tikko prezentējot projektu un skolas pieredzi starptautiskajai publikai universitātē Kolumbijā, saņēmām patiesi lielu sajūsmu gan no ekspertiem, gan studentiem – daudzi interesējās par aprites ekonomikas ideju un ļoti novērtēja tālmācību ar tās moderno mācību vidi, video lekcijām, mācību materiāliem u.tml. Kolumbijā dalījāmies labās prakses piemēros, bet pavisam drīz, aprīlī, kopā ar kolēģi, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora vietnieku IT jautājumos Ričardu Kalniņu dosimies uz Serbiju, lai strādātu pie Eiropas projekta pirmās mācību metodoloģijas sadaļas un aprites ekonomikas integrēšanas IT priekšmetos.”
Kā prognozē Edgars, izveidotā metodoloģija varētu būt gatava ieviešanai Latvijas skolās jau 2025. gadā. Tā tiktu piedāvāta ne vien pašām skolām, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts izglītības satura centram, programmai “Skola2030” – iestādēm, kas izstrādāto metodoloģiju virzītu tālāk līdz reālai ieviešanai un attīstībai mācību iestādēs.
“Savukārt Rīgas Tālmācības vidusskolas vīzija ir pavisam drīzā nākotnē kļūt par pirmo un vienīgo Latvijas vidusskolu, kurā aprites ekonomika būtu integrēta pilnīgi visos STEM jeb eksaktajos priekšmetos,” piebilst Edgars, un viņa entuziasmam nevar neticēt.