Vairākos ziņu portālos viena pēc otras seko publikācijas, kas pauda lielas bažas par pārāk zemo izglītības kvalitāti tieši tālmācības skolās [1], balstoties tikai uz iepriekšējā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tika apgalvots, ka ir veikta sīka analīze un jauniešus varbūt esot steidzami jāglābj no šīm programmām. Noklausoties Valsts izglītības satura centra (VISC) organizētās diskusijas par pamatizglītības un vidējās izglītības centralizēto eksāmenu rezultātiem, aina jau bija nedaudz pilnīgāka, bet galvenokārt tomēr, ar dažiem izņēmumiem, tika tikai pārstāstīta iepriekšējā mācību gada eksāmenu rezultātu statistika, kas attēlota histogrammās. Jā, šajā gadā tālmācības programmās matemātikas eksāmena rezultāti tiešām bija ļoti slikti. Kāpēc? Ieskanējās tēze: “Mēs taču visi zinām, ka matemātika nav dota visiem, bet klātienē un ar neatlaidīgu darbu var tikt vismaz līdz sekmīgam rezultātam, bet tālmācībā gan jaunietim patstāvīgi apgūt matemātiku nav nekādu cerību”.
Tie, kas nestrādā tālmācības skolās, tikai iedomājas un var minēt, kā notiek mācību process tālmācībā, toties salīdzinājumam viņiem uzreiz rodas pilnībā idealizēts priekšstats par klātienes skolu. Kā arī fonā, manuprāt, vairuma pedagogu apziņā ir ļoti dzīvīgs priekšstats, ka tikai pedagogs var iestāstīt, iemācīt, tikai klātienē ar pedagoga palīdzību ir iespējams kaut ko normāli iemācīties, tikai pedagogs! Nekur īsti neparādās jautājums – kā tieši notiek iemācīšanās? Reizēm gan piemin teicienu, ka “ēzeli var atvest pie ūdens, bet nevar piespiest dzert”, bet tas jau tikai humoram. Un kā var būt, ka 9.klasē pēc pilniem astoņiem mācību gadiem skolēni mūsu skolās joprojām nav iemācījušies mācīties paši? Un vidusskolā? Nē, iemācīties varot tikai pedagoga vadībā! Cik ilgi?
Un analīze, šķiet, tomēr ir plašāks jēdziens nekā viena gada datu apkopošana uzskatāmās diagrammās. Analīze nozīmē salīdzināt, secināt, meklēt tendences, pētīt dinamiku, meklēt cēloņus. Vai pie cēloņiem kaut kur šajās sākumā minētajās publikācijās vai VISC organizētajās diskusijās tiek pieminēts arī izglītības saturs, vai precīzāk tas, ko kādreiz sauca par didaktikas pamatjautājumiem – ko, kad un kā mācīt? Nē, tiek pieņemts, ka runājam par obligātā satura apguves demonstrēšanu eksāmenos, neprasot, vai šis saturs vispār ir atbilstošs, vai ir atbilstoša apjoma, vai tiek pasniegts atbilstošā vecumā ar atbilstošām metodēm!
Tādēļ dažas pārdomas, kas varētu tikt izmantotas analīzei.
I Vidējais vērtējums angļu valodas, latviešu valodas un matemātikas eksāmenos optimālajā mācību satura apguves līmenī pēdējo 5 gadu laikā [2]:
Redzams, ka 5 gadu laikā skolēnu sasniegtie rezultāti būtiski nav mainījušies, un arī eksāmenu rezultātu savstarpējās proporcijas arī nav būtiski mainījušās. Angļu valoda nedaudz slīdējusi uz leju, latviešu valodas rezultāti nedaudz paaugstinājušies. Gadi iet, bet situāciju valstī neizdodas uzlabot, drīzāk jau viegla lejupslīde. Vai VISC veica analīzi, izdarīja secinājumus, noteica uzdevumus rezultātu uzlabošanai? Matemātika kā bija apmēram puse no angļu valodas, tā arī paliek turpat… Protams, ar 01.09.2020. stājās spēkā jauni valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarti – kompetenču izglītība, bet arī tie vidējos rezultātus pagaidām nav būtiski uzlabojuši.
II Eksāmenos izkritušo skaits. Var jau būt, ka dati nav absolūti precīzi, mēģināju, cik iespējams izfiltrēt no VISC publicētās eksāmenu rezultātu kopējās statistikas [3]:
Situācija acīmredzama. Nenokārtojušo skaits aug. Palielināt prasības – slieksni eksāmena nokārtošanai ir pareizi, lai pašiem nebūtu kauns, ka ar pāris pareizām atbildēm var iegūt vispārējo izglītību, bet laikam jau metodiskais atbalsts skolām nav bijis atbilstošs eksāmenu prasībām. Un izkritušo skaits taču ir audzis ne tikai tālmācībā, vai ne?
III Vidējā “temperatūra” – vidējais vērtējums? Vai tomēr jāpaskatās uz vērtējumu sadalījumu? 2023./2024. mācību gada optimālā līmeņa eksāmenu rezultātu sadalījums pēc VISC publicētās statistikas:
Angļu valodā sadalījuma maksimums ir pie 80-84%, latviešu valodā pie 55-59%, bet matemātikā pie 15-19%!? Tikai latviešu valodā eksāmens kā pārbaudes darbs “strādā” statistiski pareizi. Ko parāda šāds sadalījums? Vai Latvijas jauniešiem ir īpaši grūtas galvas matemātikas apguvē, bet padodas svešvalodas? Vai eksāmenu grūtības pakāpe šajos trīs mācību priekšmetos gadiem ilgi nav vienāda? Vai šo mācību priekšmetos apgūstamais saturs un mācīšanas metodika nav līdzvērtīgi? Gribētos redzēt visos trīs priekšmetos tādu sadalījumu, kāds ir latviešu valodā! Un tālmācībā aina ir pēc būtības tieši tāda pati. Kā atrisināt šo problēmu? VISC speciālisti gan saka, ka optimālā līmeņa eksāmenos vairs nepiedalās labākie, kuri ir izvēlējušies kārtot atbilstošo augstākā līmeņa eksāmenu, bet te optimālajā līmenī (diagrammā) ir visi gan no vidusskolām, gan valsts ģimnāzijām, gan no tālmācības programmām.
IV Eksaminācijas sistēma. Nav zināms, cik pavisam izmaksā eksāmena darbu sagatavošana, nodrukāšana, piegāde katrai skolai, eksāmenu norise, darbu savākšana, izvērtēšana, rezultātu ievade un paziņošana, apelācijas process un rezultātu analīze? Kāds ir šīs apjomīgās sistēmas efektivitātes izvērtējums? Cik no šiem eksāmenu vērtējumiem turpina strādāt augstskolu uzņemšanas prasībās vai izglītības kvalitātes uzlabošanai turpmākajos gados? Bet mācāmies eksāmeniem! Ja kādā mācību priekšmetā nav gala eksāmena, tad šis priekšmets nenonāk svarīgāko sarakstā.
Toties ir zināms, ka eksāmenu “sesija” sākas aprīlī ar monitoringa darbiem un ilgst līdz jūlija vidum, kad tiek izsniegti sertifikāti, vai pat līdz septembra sākumam, kad beidzas apelāciju izskatīšana. 2023./2024.mācību gadā saskaitīju 45 valsts pārbaudes darbus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi (ieskaitot papildtermiņus). Protams, katram jaunietim jānokārto tikai 3-5 no tiem, bet jāgaida, kad beigsies visi eksāmeni, lai uzzinātu savu rezultātu.
Ir optimālā līmeņa eksāmeni un ir augstākā līmeņa eksāmeni, eksaktajos priekšmetos augstākā līmeņa eksāmeni notika divās dienās, valodu eksāmeniem ir rakstu daļa un mutvārdu daļa. Matemātikas augstākā līmeņa eksāmena pirmā daļa ir vienāda ar optimālā līmeņa eksāmenu, bet tomēr ir kārtojama atsevišķi, eksāmenus var kārtot gan pēc 11.klases, gan pēc 12.klases. Liekas, ka vēl komplicētāku sistēmu jau grūti būtu izdomāt. Ļoti gribas redzēt reālu šīs sistēmas efektivitātes izvērtējumu! Un tas viss vienlīdz attiecas gan uz klātienes, gan tālmācības programmām!
V Mācību metodika un mācību līdzekļi.
Par to faktiski ir jau ļoti daudz skandināts – pēc jaunā kompetenču modeļa ieviešanas nekādi jauni mācību līdzekļi faktiski netika radīti. Katrā skolā un katrs pedagogs darīja pēc savas kompetences, pieredzes un prasmes. Tajā skaitā tālmācībā nācās pārstrādāt pilnīgi visus mācību materiālus. Un to bija jādara pedagogiem pašiem bez valstiska un metodiska atbalsta. Uzskatu, kā obligātais saturs joprojām vairumā mācību priekšmetu programmu ir pārslogots, didaktiski nepamatoti sadalīts pa vecumposmiem un drīzāk abstrakti safantazēts. Ļoti pietrūkst vienots un stabils valsts metodiski-didaktiskais atbalsts.
VI Mācību slodze. Mācību stundu slodze nedēļā noteikta Vispārējās izglītības likumā: 7.klasē 32 stundas, 8. un 9.klasē 34 stundas, vidusskolā 36 stundas nedēļā, ar piebildi, ka vienā dienā gan nedrīkst būt vairāk nekā 8 stundas. Pievienojam 18 apgūstamos priekšmetus pamatizglītībā un 13-15 apgūstamos priekšmetus vidusskolā – ir ko turēt! Pa 8 stundām dienā skolas solā un tad vēl mājas darbi! Gribas taču vēl arī kādas interešu nodarbības, sportu, mūziku, mākslu… Mūsu bērni ir ļoti izturīgi. Un matemātiku, latviešu valodu un svešvalodu 9.klasē un 11.-12.klasē mācāmies galvenokārt, lai nokārtotu eksāmenus. Vai jūs varētu kaut vienu nedēļu izturēt šādu slodzi klātienes skolā?
VII Pedagogu sagatavošana un iesaistīšana procesos.
Domāju, ka Latvijas pedagogu potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Par jauno pedagogu sagatavošanu augstākās izglītības pedagoģiskajās programmās, par to, cik ilgi šie pedagogi paliek skolā, kāds ir Latvijas pedagogu vidējais vecums, utt. ministrijai noteikti informācijas ir pietiekami, bet rezultāti ir tādi, kādi tie ir. Kaut kā jau kuļamies uz priekšu. Kur izcili, kur labi, kur ne tik labi, bet mērām vidējo rezultātu!
Pedagoga profesija taču ir svēta misija – audzināt un palīdzēt mācīties nākamajai paaudzei, veidot mūsu valsts, Eiropas un visas pasaules nākotni! Bet mūsdienu pedagogam ir visai maz iespēju būt radošam, drīzāk jau jāprot izpildīt neskaitāmo normatīvo aktu un kārtējā projekta prasības, cenšoties tikt līdzi nemitīgajām “reformām”…
VIII Vai stabilitāte ir stagnācija?
Latvijas izglītības sistēmā ļoti pietrūkst stabilitātes un vienotas virzības. Skaidrs, ka nedrīkstam iekrist stagnācijā – sastingumā un apsīkumā, bet stabilitāte ir kas cits. Un to tik bieži dzird dažādā formā izteiktos pedagogu viedokļos. Parasti gan saka, ka tās ir “nebeidzamās reformas”, kas rada stresu un neļauj stabili plānot mācību procesu, bet būtībā ar to tiek domāts tieši stabilitātes trūkums. Kas varētu nodrošināt stabilitāti Latvijas izglītības sistēmā? Pagaidām pedagoģiskās programmas īstenojošo augstskolu būtiska ietekme un atbalsts nav vērojams. Valsts izglītības satura centrs arī tiek likvidēts, funkcijas iekļaujot lielākā aģentūrā «Valsts izglītības attīstības centrs», kam būs daudz citu uzdevumu…
Tādēļ uzskatu, ka nav īsti godīgi tendenciozi skandināt tikai tālmācības programmu sliktos rezultātus vienā mācību gadā, salīdzinot tikai vidējos vērtējumus, bet ir jāskatās plašāk, risinot visai izglītības sistēmai kopējus uzdevumus. Un reālu analīzi nevarēs veikt Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi, tas arī nav viņu uzdevums. Ja pedagoģiskās augstskolas ar to netiek galā, tad mums ir vajadzīgs spēcīgs izglītības attīstības centrs ar pietiekamu kapacitāti un kvalifikāciju, kas spētu reāli un stabili vadīt un attīstīt vispārējās izglītības sistēmu.
ANO Ilgtspējīgas attīstības ceturtais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas, un šī mērķa sasniegšanai noteikti būtiska loma ir arī tālmācībai.
03.10. 2024. Diskusija par 2023/2024. mācību gada pamatizglītības centralizēto eksāmenu rezultātiem https://www.youtube.com/watch?v=A2V71Mr7k44
Diskusija par 2023/2024. mācību gada vidējās izglītības centralizēto eksāmenu rezultātiem
https://www.youtube.com/watch?v=zivp_m5bn0s
[1] Dati ņemti no https://www.visc.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbu-statistika
[2] Piemēram: https://www.la.lv/izglitibas-kvalitate-talmacibas-skolas-ir-parak-zema-vai-berni-tiesam-tiek-pamesti-liktena-vara
[3] Dati ņemti no https://www.visc.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbu-statistika
E. Grīnis, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors