Neaizmirstama, pretrunīga, vērtīga, izglītojoša, sena, ne tik sena, sarežģīta, aizraujoša, ... dažāda ir mūsu, jūsu, tava, mana VĒSTURE.
Interesantos faktos dalās RTV skolotājas Renāte un Anita
Džinsus ar vara kniedēm stiprinātām kabatām izgudroja Rīgā dzimušais Džeikobs Deiviss. 1873. gadā viņš tos kopā ar savu biznesa partneri Līvaju Strosu (Levi Strauss) patentēja.
„Rīgas” nosaukuma baltu izcelsmes piekritēji uzskata, ka vārds ir cēlies no zemgaļu vārda ryggoz – vieta labības uzglabāšanai. Slāvu versijas atbalstītāji vienkārši atsaucas uz skaidrojošo vārdnīcu, kurā norādīts, ka vārds рига nozīmē “rija” (сeltne labības žāvēšanai pirms pirms kulšanas). Vācu teorijas piekritēji uzskata, ka nosaukums izcēlies no augšvācu vārda “Riege” – telpa, kas pildīta ar ūdeni. Rīdzenes upe (Riesing), kuras krastā radusies pilsēta, 13.gadsimtā patiešām pašreizējās 13. janvāra ielas teritorijā veidojusi dīķi un tas bijis aptuveni 50 metrus plats. Indriķa “Livonijas hronikā”, kas sarakstīta 13. gadsimtā latīņu valodā, šis nosaukums tiek minēts pirmo reizi: ad locum Rige (“pie Rīgas vietas”).
Rīgas televīzijas tornis ir augstākā celtne Eiropas Savienībā, kas atrodas Zaķusalā. Reiz Zaķusalas nosaukums bijis Vegesacksholm. Šajā salā saimniekojusi vācbaltiešu muižnieku - Fēgezaku dzimta. Nosaukuma galotne “-holm” augšvācu valodā nozīmē “sala”: Magnusholm – Mangaļsala, Lutzausholm – Lucavsala… Bet latviešu valodā vācu valodas vārdu sākumā skaņa “f” agrāk bieži vien tika aizvietota ar burtu “p”, uzvārdi vietvārdos tika saīsināti, bet termini – tulkoti. Un latviski “Vegesacksholm” kļuva par Pēzaka salu. Vēlāk, cīnoties pret ģermānismiem, vācu “Vegesacksholm” no Pēzaķsalas latviešu valodā pārveidojās par Vējzaķsalu.
1921. gadā Satversmes sapulce apstiprināja Likumu par laulību, kas priviliģēja dzimtsarakstu nodaļā reģistrēto (civilo) laulību, bet neizslēdza iespēju, ka laulības var tikt noslēgtas baznīcā, to iepriekš izsludinot dzimtsarakstu nodaļā. Likums deva iespēju šķirt laulību, nenorādot iemeslu, ja tam piekrita abas puses. Tas un citi kompromisi bija pamatā tam, ka pilsoņu pamattiesību ziņā Latvija izveidojās par vienu no tā laika progresīvākajām valstīm.
Vai zinājāt, ka jau aptuveni 2 gadu tūkstošus Japānā pastāv profesija,
kas saucas amu niršana? Amas ir t.s. pērļu zvejnieces. Amas parasti
bija sievietes, jo uz sieviešu organisma dabīgi uzkrājas vairāk tauku, līdz ar to viņas ir vairāk piemērotas niršanai dziļos un aukstos Japānas piekrastes ūdeņos. Līdz pat 20. gs. vidum amas nira kailas, aizturot elpu. Amas neizmantoja nekādas niršanas palīgierīces. Mūsdienās šī profesija ir zaudējusi savu aktualitāti.
Pastāv leģenda, ka Kristus dzimšanas naktī visa dzīvā radība nāca pie Viņa
ar dāvanām. Palma atnesa dateles, vīģeskoks – svaigas vīģes,
vīnogulājs – vīnogu ķekarus, vienīgi eglei nebija nekā ko dot.
Tā noskumusi stāvēja nomaļus, līdz par viņu iežēlojās eņģelis.
Viņš pavēlēja zvaigznēm nostāties ap egles kuplajiem zariem un spoži
mirdzēt. Kad bērns Jēzus ieraudzīja debesu spīdekļu apgaismoto
koku, Viņš pasmaidīja un to svētīja. Tāpēc Ziemassvētku egles zaros
liek sveces un dažādas spožas rotas, lai tās izstarotu gaismu kā
senajā Svētajā naktī.
"Nekad nevar būt tikai viena vēsture...
Jo ir iekarotāju vēsture un iekaroto vēsture,
apspiesto vēsture un apspiedēju vēsture,
bagāto vēsture un nabadzīgo vēsture,
uzvarētāju vēsture un zaudētāju vēsture,
vairākuma un mazākuma vēsture.
... un viņu abu stāsti reti ir līdzīgi. /vēsturniece Ieva Gundare/
Citiem vēsture varētu likties ļoti nopietns priekšmets, taču, par to ir arī daudz smieklīgu anekdošu!
Lai tās saprastu, ir jāmācās vēsture!
“Tēvs ir saniknojies.
– Vēsturē tu atkal esi trijnieku saņēmis!
– Tas man Aleksandra Lielā dēļ…
– Kāpēc tu ar tādu palaidni draudzējies?”
Lai Tev veicas vēstures izpētē!
Informāciju sastādīja un atlasīja RTV skolotājas Renāte Ničiporčika un Anita Gintere
Foto: https://www.freepik.com un google.com
Mācoties Rīgas Tālmācības vidusskolā vēsturi apgūsi PAMATSKOLĀ un VIDUSSKOLĀ